1.daļa
Mēs dzīvojam laikā, kad troksnis apkārt ir lielāks par sirdsapziņu mūsos. Ir kļuvis gandrīz neiespējami atšķirt patiesību no meliem. Mēs vadāmies pēc pieņēmumiem, jo nav laika dziļākai analīzei. Mēs „savus" lēmumus pieņemam pēc citu teiktā, pēc tiem, kas ir dzirdami, un dzirdami ir tie, kas vairāk runā un skaļāk kliedz, kas maksā. Bet, vai patiesība ir runāšanā, troksnī un naudā?
Šis gavēnis ir mūsu mīlestība pret Tevi un Latviju, tajā mīlestībā un cerībā, ko TU mums dāvā. Tas ir mūsu atdošanās un paklausība Tev, tajā aicinājumā, kurā TU aicini. Tas ir mūsu ticība Tev, tajā ticībā un spēkā, ko TU mums dāvā. Tas ir mūsu pazemība tajā sirdī, ko TU mums dāvā. Tas ir mūsu nespēks tajā paļāvībā uz Tevi, ko TU dāvā. Šis gavēnis ir mūsu pateicības upuris TEV, Debesu Tēvs, par VISU, ko Tu esi mums dāvājis, par to, ka Tu SEVI esi dāvājis mums, par Tavu žēlastību pret Latviju. Lūdzu pieņem šo Savas tautas upuri, lai tas ir kā patīkama smarža TEV.
7.daļa
Nākošajā rītā pēc bāzes nometnes atklāšanas visnotaļ darba atmosfērā ceļamies īsi pēc četriem. Šodien 20. septembris un Imanta Z. dzimšanas diena. Svinības visai steigtas: viss aprobežojas ar Lai dzīvo sveiks! Saīsinātu versiju, Nepālas armijas līko Gurku nazi un pavāru kulinārijas brīnumu – milzīgu, uz prīmusa ceptu kēksu.
Pēc svētku brokastīm kopā ar jubilāru un Jāni L. vēl puskrēslā startējam pāri ledājam stāvā lavīnu konusa virzienā. Šodien jātiek līdz pirmajai nometnei ledāja cirkā virs apakšējā ledus krituma. Pārējie sekos mums dienu vēlāk.
6.daļa
Bāzes nometne izvietojusies uz Daulagiri ziemeļu puses ledāja labās malas morēnas. (Morēna nav nekas cits kā, ledājam kūstot, uz tā sakrājušos dažādu izmēru akmeņu un smilšu masa.) Blakus nometnei starp ledāju un nogāzi iesēdies neliels ezeriņš. Mūsu teltis ir pirmās, gar kurām jāiet, ienākot bāzes nometnē. Atsevišķi ekspedīciju telšu kopas savieno sniegā iemītas dziļas takas. Nometnē slejas vairāki šerpu un porteru sakrauti akmeņu tornīši, kur plīvo budistu lūgšanu karodziņi.