Greizsirdība. Viena no šī termina definīcijām vārdnīcās ir: "Sajust aizvainojumu pret kādu šīs personas sāncensības, veiksmes vai priekšrocību dēļ vai arī aizvainojumu pret citu panākumiem vai priekšrocībām...greizsirdības sajūta, noskaņojums vai stāvoklis." Vai esat pieredzējuši ko līdzīgu?
Lasīt tālāk... Pievienot komentāru
Kad nesen dzirdēju par personu, kura loterijā laimēja fenomenālu summu - vienu miljardu dolāru, es nodomāju: "Cik ilgi šī persona būs laimīga?" Vai milzīgais izaicinājums jaunajai dzīvei būs pamats laimei vai arī uzliks lielu atbildības smagumu un izsauks pamatīgas pārmaiņas?
Lielākajai daļai no mums pēdējos 18 mēnešus, vai varbūt pat ilgāk, bailes ir bijis ikdienas pavadonis. Daļa no tām ir bijusi pati pandēmija, kurai līdzīga mums nav dzīvē sastapta, un tā ir ienesusi dziļu sāpju un nāves ēnu mūsu sabiedrībā un pasaulē. COVID-19 sekas un noteiktie ierobežojumi ir ietekmējuši mūsu ikdienas dzīvi, kā arī uzņēmējdarbību, bieži vien ļoti nesaprotami, pat bailes veicinoši. Cilvēki ir palikuši bez darba. Uzņēmumu īpašniekiem ir vai nu nācies tos slēgt, vai arī dramatiski samazināt pakalpojumu apjomu. Nākotnes perspektīva ir neskaidra.
Vairumam no mums ir pazīstama Ēzopa fabula "Bruņurupucis un Zaķis." Pazemīgais bruņurupucis izaicināja lepno zaķi uz skriešanos. Ātrais zaķis tūlīt izvirzījās vadībā un nolēma nosnausties. Pamostoties viņš atklāja, ka bruņurupucis jau viņam garām un uzvar sacensībās. Stāsta domājamā morāle ir, ka lēnais un neatlaidīgais uzvar, bet bieži vien, kad pajautājam bērniem viņu domas par šo fabulu, viņi atbild, ka pilnīgi skaidrs, ka zaķis ir ātrāks, bet viņam nevajadzēja snaust. Patiesībā neviens nevēlas tikt asociēts ar lēno un neatlaidīgo bruņurupuci.