Ja ir kāda mācība, ko mana sieva ir apguvusi (kopā ar mani) mūsu laulībā, tā ir šāda: "Ļaujiet mazajām neveiksmēm aiziet." Nesen mēs svinējām savu kāzu gadadienu, un man tuvie cilvēki zina, ka man gadu gaitā no savas līgavas daudzkārt ir nācies meklēt piedošanu. Viņai ir nācies atlaist daudzas manas mazās neveiksmes!

Lūdzu, nepārprotiet mani - mūsu dzīve nav bijusi piepildīta ar neveiksmēm. (Es domāju, ka esmu lielisks vīrs.) Mēs esam tikuši pār mēru svētīti, un mūsu 33 kopā pavadītie gadi tam kalpo kā labs pierādījums. Bet, tāpat kā visiem, neatkarīgi no tā, vai precētiem vai neprecētiem, mums ir cilvēki, ar kuriem mēs saskaramies katru dienu - kolēģi, klienti, draugi un laulātie, kuri laiku pa laikam dara vai saka lietas, kas neatbilst gaidām. Dažreiz viņu vārdi un rīcība - kā arī mūsu pašu - rada pilnīgu vilšanos.

Galvenais, kā teica Maksvels, ir turpināt virzīties uz priekšu, neatlaidīgi virzīties uz priekšu pat tad, kad mēs piedzīvojam mazas neveiksmes. Tad, pirms pat esat pamanījuši, kā tas ir bijis mūsu laulībā, ir pagājuši 33 brīnišķīgi gadi! Tas pats var būt patiesi attiecībā uz veiksmīgas darba karjeras veidošanu. Mazu neveiksmju atlaišana iekļauj vairāk nekā tikai prātu. Tā ietver arī mēli. Cik reizes gadu gaitā jūs esat dzirdējuši sprediķus baznīcā vai iesaistījušies sarunās par to vārdu, kurus mēs runājam, spēku un bīstamību? "Mēles savaldīšanas" nozīme ir aplūkota tieši Jēkaba v. 3. nodaļā. Pēc tam, kad ir norādīts: "... mēs visi daudzējādi klūpam" (Jēkaba 3:2) citāts paskaidro, ka, tāpat kā zirgs tiek kontrolēts ar mazu lietiņu mutē, un maza stūre vada kuģi, mēlei var būt spēcīga ietekme uz labu - vai uz sliktu: "Tāpat arī mēle ir mazs loceklis un veic lielas lietas. Redzi, kāda maza uguns iededzina kādu lielu mežu! Un arī mēle ir kā uguns, netaisnības pasaule, mēle ir likta starp mūsu locekļiem, tā apgāna visu miesu un aizdedzina dzīves ritumu, jo pati ir elles aizdedzināta" (Jēkaba 3:5-6).

Tā ir skarba realitāte, ar kuru mēs visi saskaramies. Kā teikts Rakstos: "Ar viņu mēs slavējam To Kungu un Tēvu, ar viņu mēs lādam cilvēkus, pēc Dieva līdzības radītus. No tās pašas mutes iziet svētība un lāsts. Tam, mani brāļi, nebūs tā notikt" (Jēkaba 3:9-10). Tāpēc, mijiedarbojoties ar kolēģiem, draugiem un pat savu dzīvesbiedru, mums jāatceras "atlaist mazās neveiksmes". Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir savaldīt mēli, pretoties vēlmei pateikt lietas, ko vēlāk nožēlosim - mazu neveiksmju pārvēršanu par lielām problēmām.

Ja ir kaut kas, ko mums visiem vajadzēja gadu gaitā iemācīties, tad tas ir tas, ka rītdiena var izskatīties ļoti atšķirīga no šodienas. Šī iemesla dēļ mums jācenšas neļaut mazajām lietām sabojāt lieliskas attiecības, kas mums ir darbā vai mājās. Dzīvība, veselība un attiecības ir dārgas, un tās nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamām.

Kā gudri norādīts Salamana pamācībās 19:11: "Cilvēks, kas šo to piecieš, ir gudrs, un viņam nāk par godu, ka kādu pārkāpumu viņš var arī nepamanīt." Tas ir ne tikai gudri - tā ir arī godājamā lieta, ko darīt.