Vai jums nepatīk jaunas lietas? Varbūt tas ir jauns krekls vai jauna kleita. Vai jauns dators, jauns viedtālrunis vai jauns televizors. Vai jauna māja, jauna automašīna vai jauns darbs. Ir kaut kas intriģējošs, kas nāk kopā ar jauninājumu, vai to, ka piedzīvojam ko jaunu, svaigums, kas mūs paceļ no pazīstamā un ikdienišķā.

 

Līdz ar to, nav pārsteidzoši, ka daudzi no mums izjūt satraukumu un brīnuma gaidas, tuvojoties jaunam kalendārajam gadam. Vienā ziņā pāreja no 31. decembra uz 1. janvāri ir vienkārši laika jautājums, vienas dienas paiešana. Bet iespēja sākt no jauna, ar jaunu kalendāru, kas turpinās no 2024. līdz 2025. gadam, var kaut kādā veidā radīt entuziasma un cerības sajūtas.

Dažiem, kuriem ir bijis izaicinošs vai grūts gads, tā varētu būt iespēja paziņot: "Prom veco - un laipni gaidīts jaunais!". Starpība var būt tikai 24 stundas, bet iespēja pāršķirt lappusi, lai sāktu no jauna, var dot mums cerību. Citiem pagājušais gads bija labs. Tādēļ viņi cer vairāk uz to pašu, balstoties uz panākumiem un paredzot turpmāku progresu.

 

Jebkurā gadījumā, kā mēs tiekam galā ar šo jaunumu, šo "jauno sākumu"? Kā mēs varam izvairīties no tā, ka jaunais gads ir tikai dažas dienas, pirms piedzīvojam tikai vairāk to pašu veco lietu?

 

Dažiem cilvēkiem tas nozīmē ikgadēju solījumu došanas pieņemšanas praksi. Problēma ar apņemšanos ir tā, ka tā mēdz būt kategoriska - visu vai neko. Piemēram, ja kāds nolemj atmest smēķēšanu vai ierobežot kādu neveselīgu ieradumu, tiklīdz viņš nespēj ievērot šo apņemšanos, solījums tiek pārtraukts. Tas kļūst par neveiksmi.

 

Es dodu priekšroku izmērāmiem un sasniedzamiem mērķiem, uz kuriem varu tiekties visa gada garumā. Piemēram, ja mana vēlme būtu uzrakstīt jaunu grāmatu, bet tas nebūtu jāpaveic 1. janvārī, gada pirmajā nedēļā vai pat pirmajos mēnešos. Es varētu strādāt, lai sasniegtu šo mērķi, un fiksēt savu progresu. Vai arī es varētu vēlēties izlasīt visu Bībeli viena gada laikā. Ideālā gadījumā es to lasītu katru dienu, bet, ja es to laiku pa laikam nedaru, viss nav zaudēts. Es varu ķerties pie lasīšanas citā reizē.

 

Bet vislabākais ir tas, ka es esmu iemācījies, ka Dievs, kuru mēs pielūdzam un kuram mēs kalpojam, ir jaunu lietuDievs. 1. Mozus, Bībeles pirmajā grāmatā, mums ir teikts, ka Viņš radīja debesis un zemi, visas dzīvās būtnes un, visbeidzot, cilvēkus. Un arī turpmāk, kopš tā laika, Viņš ir aktīvi iesaistījies, lai darītu jaunas lietas. Pārdomājiet sekojošo:

 

Dievs atstāj pagātni aiz muguras. Daudzi no mums cīnās ar pagātni - neveiksmēm, sliktām atmiņām, nerealizētām cerībām, grēkiem. Tas Kungs piedāvā jaunu sākumu, "Redziet, Es veikšu ko jaunu, tas jau parādās, vai jūs to neredzat? Es likšu rasties ceļam tuksnesī un upēm vientuļās kailatnēs" (Jesajas 43:19).

 

Dievs piedāvā mums jaunu sākumu. Tā vietā, lai cīkstētos ar ilgstošām cīņām un grēkiem, kas mūs nomoka, caur Jēzu Kristu mēs varam "restartēties.." "Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi" (Ecēhiēla 36:26).

 

Dievs var mainīt mūsu motīvus. Kad aptveru, ka esmu nogājis no ceļa, koncentrējoties uz nepareizajām lietām, man patīk apstāties un izvērtēt, kur esmu un kur vēlētos būt. Tad es lūdzu, tā, kā ķēniņš Dāvids lūdza grūtību brīdī, "Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis" (Psalmi 51:10).

 

 

Pievienot komentāru