1968. gadā, uzsākot lekciju finanšu menedžmentā Kanzasas Valsts universitātē, mūsu profesors ienāca auditorijā un uzrakstīja uz tāfeles: “Katra biznesa uzņēmuma mēŗķis ir palielināt tā īpašnieku turīgumu.” Šis apgalvojums tika iekļauts katrā eksāmenā. Publiska uzņēmuma īpašnieki ir akcionāri, tā paskaidroja profesors, tādēļ atklātas akciju sabiedrības mērķis ir palielināt akciju vērtību jeb to dividendes.
Biznesa pasaulē, šķiet, ir normāli uzsvērt uzņēmuma unikālās kvalitātes un kapacitātes. Mēs cenšamies definēt savu “nišu”, izcelt stiprās puses un darīt zināmu, ar ko atšķiramies no mūsu konkurentiem. Daudz retāk biznesa līderi publiski atzīst vājās puses. Tās vai nu tiek ignorētas, vai, pat sliktāk, tiek slēptas vai maskētas cerībā, ka neviens tās nepamanīs.
Mana šodienas tēma ir prieks jeb līksmība – kas tāds, par ko biznesa un profesionālajā pasaulē nemēdz īpaši bieži runāt. Parasti mēs runājam par laimi un cik laimīgi jūtamies, vienalga, vai noslēdzot līgumu, piesaistot jaunu klientu, veicot pārdošanas darījumu, saņemot paaugstinājumu vai algas pielikumu, arī atrodot jaunu darbu, cerībā, ka tajā būs iespējams sevi realizēt pilnīgāk. Bet kad jūs pēdējoreiz esat dzirdējuši, ka kāds runā par piedzīvotu prieku?