Publikācijas
Mūsdienu biznesa un profesionālajā pasaulē mēs varam atrast un iegūt zināšanas no daudzām vietām un daudzos veidos. Gudrība, no otras puses, nav ne tuvu tik viegli pieejama. To esmu piedzīvojusi pati. Pirms vairāk nekā 40 gadiem avīze publicēja manu vārdu, jo es biju saņēmusi pilnu stipendiju studijām Pontifícia Universidade Católica Kampinasā, Brazīlijā. Universitātes manā dzimtenē Bolīvijā bija slēgtas, un, tā kā es meklēju tehnisko izglītību, mans tēvs bija iesniedzis manus akadēmiskos dokumentus Brazīlijas vēstniecībā. Drīz pēc tam es vairs nebiju mājās.
Parasti tas sākas ar ekrānu, kas spīd pretī. Izklājlapa. Prognoze. Skaitļu kopa, kas atsakās sakārtoties. Peļņas robeža ir šaura. Spiediens ir reāls. Cilvēki gaida no jums atbildi, un viss, kas ir jūsu priekšā, saka vienu un to pašu: ar to nepietiek.
Šāds brīdis darba vidē ir bieži sastopams. Tas ir arī svēta vieta - vieta, kur tiek pārbaudīta mūsu ticība, vērtības un pārliecība. Jautājums ir - vai mēs izturēsim šo pārbaudījumu vai cietīsim neveiksmi?
Korporatīvajā pasaule ir īsti džungļi: stiprākā likums tajā izpaužas vērā ņemamos veidos, cilvēkiem izdarot spiedienu uz citiem, lai uzvarētu un būtu veiksmīgi cilvēku acīs. Profesors Leons C. Meginsons savos akadēmiskajos pētījumos izmanto šo metaforu, lai ilustrētu korporatīvo vidi, minot: "Izdzīvo nevis stiprākie vai inteliģentākie, bet tie, kuri visvairāk spēj pielāgoties pārmaiņām". Renato Grinbergs arī salīdzina korporatīvo pasauli ar džungļiem, apgalvojot, ka līdzīgi tīģerim, ir jāizmanto nagi, spēks un intelekts, lai izdzīvotu un uzplauktu.
Cilvēkiem patīk dzirdēt labas ziņas. Tas ir normāli. Labas ziņas iepriecina, paceļ un uzmundrina. “Tu šodien labi izskaties!”, “Tev sanāksmē bija laba prezentācija!” vai “To gan tu labi izdarīji!” ir vārdi, ko katrs no mums vēlas dzirdēt. Bet pastāv arī citi vārdi, ko mums, iespējams, ir nepatīkami dzirdēt, bet tie ir nepieciešami, ja vēlamies kļūt labāki, vēlamies augt. Tie ir kritikas vārdi, labošanas vārdi, brīdinājumu vārdi.
Laicīgajiem runātājiem ir vesels žanrs, kas saucas “motivējošie runātāji”. Viņi ir ļoti populāri Amerikā un citur pasaulē. Viņi ar uzmundrinošām runām motivē klausītājus, kā mainīt savu dzīvi. Mērķis varbūt ir labs – motivēt cilvēkus mainīt sliktus ieradumus, bet paliek atklāts jautājums, vai, tikai uzsverot pozitīvo, negatīvais pazudīs? Mājsaimniece var uzsvērt, cik tīrs un kārtīgs ir galds istabas vidū, bet vai ir iespējams ignorēt, ka pārējā istaba ir atstāta nekārtībā?
Pirms vienas paaudzes, ja jūs runātu par "mākoni", neviens nesaprastu, ko jūs ar to domājat. Tagad tā ir daļa no ikdienas dzīves. Katrs e-pasts, katra fotogrāfija, katrs dokuments - tas viss dzīvo "mākonī". Pieejams jebkurā laikā. Jebkurā vietā. Mēs to vairs gandrīz nepamanām. Bet tas savieno visu, un mēs esam no tā atkarīgi.
Pazīstamais autors Džons Maksvels saka, ka nav tādas lietas kā biznesa ētika. Ir tikai ētika. Tā ir taisnība - ētiku nevar attiecināt tikai uz vienu dzīves jomu. Diemžēl daudzviet pasaulē iestādes un organizācijas par šo tēmu ir gandrīz aizmirsušas, jo īpaši arvien konkurētspējīgākajā pasaulē, kas vērsta uz tūlītējiem rezultātiem. Šādā spiedienā rīkoties godprātīgi var šķist neizdevīgi. Bet patiesībā ir pretēji: ētika veido uzticību, un uzticība ir jebkuru stabilu un ilgstošu attiecību pamats.
Mūsdienu dzīve mūs bieži vien dzen neprātīgā produktivitātes tempā. Tā rezultātā var tikt atstāta novārtā veselība, attiecības un garīgā labklājība. Taču mēs, kas esam Kristus sekotāji darba tirgū, esam aicināti tiekties pēc līdzsvarotas dzīves, atspoguļojot Dieva Valstības vērtības visās mūsu dzīves jomās. "8+8+8 likums" piedāvā vienkāršu modeli, kas palīdz mums sasniegt šo līdzsvaru: 8 stundas darbam, 8 stundas atpūtai un 8 stundas brīvajam laikam un personīgajām aktivitātēm. Ja Dievs ir šo jomu centrā, mēs varam dzīvot apzināti un ar mērķi.
Šis citāts rezonēja ar mani, jo cilvēki, kuri mani pazīst, zina, ka man parasti piemīt liels entuziasms. Bet ne vienmēr. Šis citāts man atgādināja, ka man ir jāatgriežas neveiksmes vidū un jāturpina kāpt kalnā - saglabājot tādu pašu entuziasma līmeni! Tas var būt grūti, jo īpaši mūsu kultūrā, kas daudzējādā ziņā mums saka, ka jebkura neveiksme ir galēja. Tomēr, kā norādīja Čērčils, panākumi dzimst neveiksmēs; panākumi būs neizbēgami, ja mēs būsim neatlaidīgi.
Manas dzīves sākumā "Ka tik izdarīts" varēja būt mans moto. Es biju gudrs bērns, tas nozīmēja, ka vidusskolā varēju iegūt "B" vērtējumu, pat neatverot grāmatu un nemācoties. Šī attieksme sekoja man uz koledžu, kur es ātri sapratu minimālās prasības, kas man jāizpilda, lai paliktu skolā. Secināju, ka ļoti viduvējs 2,5 punktu vidējais rādītājs bija pietiekami labs. Tā bija zema latiņa, ko es arī viegli sasniedzu.
Sabiedrības attieksme, kļūdainie priekšstati par to, kas ir cukura diabēts, šīs slimības pacientiem jau tã sarežģīto ikdienu padara vēl grūtāku. Kur rast risinājumu?
Saskaņā ar kādas ievērojamas pētījumu aģentūras aptauju "State of the Workplace 2023", 44 procenti darbinieku visā pasaulē, 2023. gadā darbavietā piedzīvoja stresu ik dienas. Šis procents - gandrīz puse no visiem darba ņēmējiem - jau otro gadu pēc kārtas bija visu laiku augstākais rādītājs, norāda pētnieki. Par 2024. gadu vēl nav publiskoti nekādi dati, taču tie, visticamāk, būs līdzīgi.
Mēs dzīvojam nepieredzētā laikā. Gaiss ir piepildīts ar vārdiem, tāpat kā internets. Pateicoties sociālajiem medijiem, ikviens, kam ir spēja izteikties, var ievietot jebkuru informāciju, idejas un viedokļus, kurus izvēlas prezentēt. Tā kā TV ziņas tagad ir pieejamas visu diennakti, komentāriem un apskatiem par dienas ziņām un notikumiem nav gala. Ikkatrai stundai jābūt piepildītai ar skaņu, nevis klusumu. Rezultātā mēs varētu teikt, ka nekad cilvēces vēsturē tik daudzi nav izteikušies: tik daudz - par tik maz.
Šis varētu būt labs laiks, lai izvērtētu, kā jūs komunicējat ar citiem - ne tikai saturu, bet arī to, kā izsakāt savas domas un idejas. Vai jūs mēdzat būt impulsīvs, nekavējoties runājot par to, kas ir jūsu prātā, vai arī jūs veltāt nepieciešamo laiku, lai apsvērtu, ko jūs gatavojaties teikt un kā to uztvers tie, kas to dzird vai lasa?
Uzņēmēji un mazo uzņēmumu īpašnieki - pat vidēju un lielu uzņēmumu vadītāji - mēdz ciest no vienas un tās pašas problēmas: viņi vēlas kontrolēt visus lēmumus savā uzņēmumā. Priekšniekiem bieži rodas iespaids, ka viņi šodien ir sasnieguši savu stāvokli, pateicoties izcilajām lēmumu pieņemšanas prasmēm.
Kopš miljoniem cilvēku izmanto Microsoft Corporation programmatūras produktus, viņi ir ieguvuši vērtīgu ieskatu par darba paradumiem. Piemēram, aptaujātie darbinieki vidēji 57 procentus sava laika pavada, izmantojot biroja programmatūru saziņai un sapulcēm. Apmēram divas trešdaļas no viņiem tāpat apgalvo, ka viņiem ir grūti atrast laiku un enerģiju, lai paveiktu savu tiešo darbu.
Sagaidot jauna kalendārā gada sākumu, daudziem no mums ir raksturīgi vēlēties atskatīties un novērtēt gandrīz jau pagājušo gadu. Kāds jums bija 2023. gads? Vai tas bija azartisks, panākumiem un sasniegumiem piepildīts; grūts - pilns ar izaicinājumiem un likstām, vai abu sajaukums?
Esam tam gatavi vai nē, kalendārais gads strauji tuvojas beigām. Tas nozīmē, ka ir pienācis laiks atkal svinēt divus svētkus, kas daudziem no mums šķiet ļoti nozīmīgi - Ziemassvētkus un Jaungada dienu. Šonedēļ mēs pievērsīsimies ikgadējai Ziemassvētku ievērošanai. Nākamnedēļ mēs apskatīsim, ko mums nozīmē jauna gada sākums.
Kas nāk prātā, dzirdot terminu "disciplinēta dzīve"? Vai tam ir pozitīva vai negatīva pieskaņa? Mani vienmēr ir ieintriģējusi ideja par disciplinētu dzīvi, jo īpaši tāpēc, ka esmu novērojis, ka šīs teorijas vai idejas atbalstītāji parasti ir ļoti disciplinēti, dzenoties pēc izcilības, lai sasniegtu savus uzstādītos mērķus. Viņi kļūst apsēsti ar to, lai kļūtu par labākajiem, kādi vien var būt.
Šonedēļ Amerikas Savienotās Valstis atzīmē ikgadējo Pateicības dienu. Līdzīgas brīvdienas dažādos datumos tiek novērotas arī citās valstīs, tostarp Kanādā, Vācijā, Japānā, Austrijā, Grenādā, Sentlūsijā, Libērijā un neoficiāli arī tādās valstīs kā Brazīlija un Filipīnās. Pētot kur vēl notiek īpašas pateicības dienas, redzams, ka svinības notiek arī Nīderlandes pilsētā Leidenē un Austrālijas teritorijā Norfolkas salā.
Pirms kāda laika es iesaistījos aizraujošā diskusijā ar CBMC grupas locekļiem citā pilsētā. Es biju uzrakstījis Monday Manna rakstu par to, cik svarīgi ir atstāt mantojumu, un viņiem bija interesanti uzzināt atšķirību starp četriem šķietami līdzīgiem terminiem (Heredity, heritage, inheritance, legacy): iedzimtība, kultūrmantojums, mantojums un pēctecība.
-> "Dzīve ir kā sīpols. Jūs to ņemat slāni pa slānim un dažreiz raudat." - Karls Sandburgs
-> "Kad esmu apmaldījusies, es vienkārši skatos tev acīs. Tās man parāda dzīves jēgu." - dziedātāja Kellija Klārksone
-> "Dzīve vienmēr ir izsalkusi." - aktieris un politiķis Arnolds Švarcenegers
|
Vai tad tā
Nav īsta dzīves burvība?-
Tik daudz vēl
Jautājumu neatbildētu,
Tik daudz noslēpumu
Vēl neatklātu!
|